Mums, astotā dzīvokļa sievietēm ir iestājusies pirmsjaunāgada depresija un man ir plānprātīgi bail no nākotnes. PLĀNPRĀTĪGI bail!!! Tehniski jau man vajadzētu tagad stāstīt, kāds šis gads man bija un tādā garā, jo šitādus rezumē ap šo laiku taisa katrs, kam nav slinkums, tāpēc lūk jums īsumā, mīlīši un patērētāji - murmuļzvērs, izlaidums, ravs, jaunais-uzlabotais-nezvanošais cilvēks, negulētas naktis pie darbiem un pāri visam tā šausmīgā nojauta, ka viss ir dirsā, bet neraugoties uz to visu, vēl fantastiskāku gadu būtu grūti iedomāties, un tagad man ir jākratās uz Blaumaņa ielu 29 - arī šī iemesla pēc man ir bail no nākotnes.