Sniegotais pēcsvētku rīts, šādos rītos piedien klausīties superpaģirainos The Cure un atmosties palēnām. Sapņi pārlieku ļoti sajaucas ar realitāti un man ir neiespējami izšķirt, kas ir bijis, un kas nē, varbūt tā ir kāda jauna neiroze, bet lai kā tur arī būtu - šonakt es kādā mistiskā bibliotēkā uzgāju mūsu visu cienītās un mīlētās Antras Skripstes romānu 'Dzīve ir neekonomiska', pats jautrākais ir tas, ka nav grāmatas ar tādu nosaukumu un Antra Skripste glezno, nevis raksta grāmatas, bet tomēr, tomēr - es esmu to sasodīto grāmatu lasījusi neskaitāmas reizes un atzinusi par labu esam, zinu precīzu vāka dizainu, pat varu citēt pāris pirmās rindiņas - '1998. gada 18. novembris. Ģimenes ar bērniem dodas uz krastmalu, vērot salūtu - tostarp arī es', un man nav ne jausmas, uz ko tas norāda, varbūt tie ir mani dienišķie nakts murgi, bet varbūt es redzu kādus tāltālus nākotnes notikumus. Ej nu sazin. Drīz jāskrien uz Jūrmalas gatvi 90, atrādīties vecākajiem kursiem savās papīra drēbītēs - ak mēs, sasodītie iesvētāmie.