Lūk, sestdienu var aizvadīt arī smuki - aizgrābt prom kritušās lapas no omes kapa un to vietā nolikt kādu puķīti, izmīcīties pa tirgu rindā pēc kārtīga Latvijas biezpiena, pavērot cilvēkus un atnākt mājās ar tādu patīkamu padarīta darba sajūtu - lūk, biju ārā, elpoju sev atvēlētās svaigā gaisa normas, priecājos par rudeni un nevienam pāri nedarīju, tāpēc piešķiriet man ordeni, vai vēl labāk uzceliet pieminekli. Kaķis ēd manu meloni tā, it kā nebūtu ēdis visu mūžu, piedevām tam modžahedam rīt apritēs vesels viens gads un būs šim jāsadāvina kaudzi ar grabošām bumbiņām, tās viņš vienmēr dzenā pa visiem astotā dzīvokļa kvadrātmetriem. Šķirstīju savu cibu un pamanīju komentāru ar tekstu 'hung over as the queen in maid', domāju ilgi un tā arī nesapratu, kas ar to bija domāts. Bet ne jau par to ir stāsts, stāsta šovakar nebūs. Puse no manas pieticīgās garderobes ir rūtaina līdz nelabumam, biezi krekli un plāni krekli, neko citu es pārsvarā nelietoju, vienus vienīgus rūtainus kreklus, citās drēbēs es tautā parādos reti un ej nu sazin, kāpēc tas tā ir iegājies. Tas pilnīgi noteikti uz kautko norāda. Ausis silda Sigur Ros, ziemeļnieku skumjās skaņas tomēr sirdij tuvākas nekā nezkādi afrikāņu ritmi, tas laikam visiem auksto zemju iemītniekiem tā ir, visiem sirdī sāpe un neviens nerunā. Tādas lūk aktualitātes, tagad jādzer TheraFlu, kurš iežūžos saldā miedziņā jau piecmiljardo reizi, vēlāk jāiemieg patīkamajā bezsapņu miegā un rītā jāmostas atkal, gāh.