Lielā ļaunā apakškomisija ar garo nosaukumu piesprieda man šāāāusmīgi bargu sodu - veselu vienu latu, ak dieviņtētīt, kā lai es tagad dzīvoju ar šitāāādu robu savā budžetā, par to naudu tač var veselu ģimeni pabarot, hahaha, patiesībā man pilnīg vai smiekls nāk, kā vispār var piespriest cilvēkam soda naudu 1 LVL apmērā, būtu labāk pakratījuši pirkstu un teikuši:"Vairs nu gan šitā nedari", nevis piegānījuši savu dārgo veidlapu ar vienu nožēlojamu cipariņu. Pasaule iet uz galu, ļoti. Neskatieties manā jaunajā pasē, tur ir vienkārši traģiska bilde, man tur nav briļļu un vispār iespaids tāds, it kā būtu nedēļu dzērusi un tikai tad gājusi papīrus iesniegt. Naktī redzēju labu sapni, pat vairāk nekā labu, bet tad atnāca rīts un nogādāja mani atpakaļ dzīvē, man ir sajukuši visi laiki un es neorientējos datumos, bet ne jau par to ir stāsts. Tā lūk mums iet, kuļamies te pamazām - jābrauc sēnēs, jābrauc uz Cēslandi, jāizguļas Zaķusalas zālē, jālasa, jāguļ, jāredz daudz labu sapņu un mēneša beigās nezkāpēc jāiet uz praksi, tas vispār ir vienkārši nekaunīgi, neesmu pat degunu apsildījusi pirmajā kursā, bet šie jau tevi pamanās lietot kā lēto darba spēku, hahaha, es nemaz nezinu, kurā datumā uz to draņķa skolu ir jāiet un tāpēc man drošvien septembrī nocirtīs galvu, piedevām man nav nevienas nepieciešamās grāmatas, dižie rav'a hedkvārteri nevienu no tām drošvien nepiešķirs un tas nozīmē, ka galvu man, latviešu sievietei, nocirtīs pilnīgi noteikti. Dzīve laikam esot skaista, tā ļaudis runā.