Šis rīts atnāca skaists, ar zilām debesīm un saulīti tajās, tāds prieku iedvesošs un drusciņ skumjš, nu tieš tāds, kādiem jābūt skaistiem rītiem. Drīz pie acu ārsta, kur drošvien manos redzokļos sapilinās visus iespējamos draņķus, acu zīlītes iegūs zupas šķīvja cienīgus apmērus, mājās iešu uz tausti un visu dienu man miglosies skats vispārākajā pakāpē. Haha. Vakar vakarā sapratu, ka nezinu nevienu pašu šūpuļdziesmiņu, un savā ziņā labi vien ir, jo tās gandrīz vienmēr ir tik šausmīgi skumjas, ka pilnīg vai kārties jāiet [savos gados joprojām puņķojos kā tāds bērns, skatoties Zaķīšu Pirtiņu, turklāt ne es vienīgā]. Bet не будем о грустном.