Riebj tās visas pasu būšanas, pāri numuriņu automātam pārlīmēts daiļš uzraksts "Dokumentu iesniegšanai numuriņus neņemiet, nepaspēsim noformēt!", tātad rīt es celšos ap sešiem no rīta un braukšu vaktēt pasu daļas durvis, bļe. Ir sajūta, ka dzīve stāv uz vietas.
Ak jā, mēs sabraucām vienu nabaga putniņu. Lai viegls asfalts viņam Kurzemes prospektā.

Turpmāk es varētu te rakstīt nevis par sevi visā savā godībā, bet gan par kādu ļoti nozīmīgu jeb pavisam nenozīmīgu Ilzi, Alisi, Maiju, Klintu, Elīnu vai pat Magdalēnu, visos sīkumos atspoguļot kādu šķietami garlaicīgu dzīvīti un tādā garā, jo cik ta' ilgi drukāsi par savām nebūšanām un laimes uzplūdiem, dienā saklausītiem izteicieniem un visādiem smalkiem novērojumiem. Bet ne jau par to ir stāsts, stāsts ir par tauriņiem, tie vislaik manī ārdās - es sēžu pie sava portatīvā Fujitsu Siemens ar tauriņiem vēderā, rītos pētu savas Motorolas displeju ar tauriņiem vēderā, pa laikam atveru kādu mazsvarīgu preses izdevumu ar tauriņiem vēderā, atbildu uz telefona zvaniem ar tauriņiem vēderā un tādā garā, visus manus miesas kilogramus un astrālos ķermeņus pilda kautkāda nesaprotama, bet tomēr skaidra prieciņa un laimītes priekšnojauta [Piebilde iz vienas visai senas vēstules:"Muļķa taureņi, viņi tak neko nesaprot!", un piedod jel Paegļu Klint' par autortiesību pārkāpšanu]. Lai nu kā, tā parasti būt nemēdz, bet arī par to nav stāsts - sen atpakaļ es biju vēl bērns [nenoliedzu to arī tagad] un vienmēr vēroju, kā Purva ielas 53. nama pieaugušie [kuru nebūt nebija maz] vakarā skatījās ziņas un visai daiļrunīgi komentēja visu tur redzamo ar bļaģ, joptvaimaķ un citiem šādas leksikas vārdiem. Nu pēc daudziem gadiem es bieži vizinos savas mātes ķiršsarkanajā Mitsubishi Galant ar apdauzīto pakaļgalu, klausos ziņas pa radio un komentēju visu tieši tāpat, visus politiķu izgājienus un cenu kāpumus, tā laikam ir kautkāda iezīme, gēni vai varbūt vienkārši norāde, ka drīz jāsāk strādāt, maksāt nodokļus, dibināt ģimeni, kurā man būs labākajā gadījumā opeterenes loma, krāpt savu vīru, audzināt bērnus, lamāt valdību un uz vecuma galu sastādīt testamentu. Ak priecīgā diena, bet не будем о грустном, viss takš ir jauki un man priekšā ir daudzi laimīgi gadi, kuros 'plaucināt brīvo mīlu' [šeit es pārkāpju Brenču Ivara autortiesības] un visādos citos veidos baudīt dzīvi. Pavēlu jums visiem iet ārā un paelpot svaigo gaisu.