Es ceru, ka sapņos neredzēšu nevienu pašu cilindru, kubu vai gumijkoka lapu. Bibliotēkā vēlvienreiz paņēmu 'Noglāstīt samtu', lasu un atgriežos atpakaļ laikā, tajā mūsu laikā, pilnīg' vai raudiens nāk, man laikam derētu pārstāt atcerēties, domāt un fantazēt, bet ko padarīsi, nekas nebeidzas tāpat vien. Ehh, tagad tik sapamparēties rītdienai un pabarot savu haizivi, nāāābaga Teftelītis drīz būs vienas vienīgas zvīņas un asakas, nevis laimīgs spuru vicinātājs.