Rīt drošvien jātaisa filmu diena/vakars/nakts ar visu, kas man te laika gaitā savācies, sākot ar Amēliju un Tipping the Velvet, beidzot ar Hičkoka daiļdarbiem un visādiem trilleriem no sērijas 'untiklādēuntikšauj', tas varētu būt sasodīti džuisīgi. Tagad jāgaida Sopku un jātaisa kautkādu parodiju par runājamo daļu, man nekad nav paticis runāt vērtētāja priekšā un tas ir visai savādi, jo vāros es vienā laidā par visu iespējamo. Bet ne jau par to ir stāsts. Vasara ir tepat ap stūri, ar roku aizsniedzama un ar slotaskātu pabakstāma. Rakstot obligāto pārspriedumu, taurenīši vēderā sadumpojās un uzsūtīja bezmaz viesuļuguni, es no iekšpuses drošvien izskatos kā taureņu izdemolēts karalauks, kura vidū nesatricināmi stāv viena ziedoša ābele, bet tas pavisam noteikti ir tā vērts.