Evitai vakar bija pasaulīgā skumja, un viņa nāca pie mums dzert šņabi. Džuisīgi visnotaļ, tā vienkārši atnākt un virtuvē tukšot ledus aukstu Kurland. Kaķis tiranizē somu, rīta nelabums [es laikam esmu stāvoklī. No svētā gara.] un vēl tikai 30 stundas, ak par ko gan es esmu kļuvusi, par kautkādu pulksteņa vergu, skaitot visas iespējamās laika vienības līdz nākamajai reizei, bet ir jau arī iemesls, saproties. Tagad iespraust ausīs kādu melodiju un prom.

Šodien mana dzīvojamā platība smaržo pēc veterinārās klīnikas, tas vispār ir šausmīgi interesanti - kā šeit mainās smaržas. Kaķis sadraudzējies ar kaktusu un mēģina tam mērglim nokost adatas, patiešām gudrs zvērs, ne ko pielikt, ne atņemt. Rīta nelabums ir pamatīgi ieildzis un kļuvis par vakara nelabumu, varbūt sekos arī nakts nelabums un tamlīdzīgas padarīšanas, bet šobrīd man gribas dzert tēju Fabrikā, kafiju Oskara virtuvē un alu jūras krastā - stilam nav nozīmes, visu izšķir slāpes. Sapņos rādās paralēlklases sarkanmatainā Katrīna K. vislaik, es nesaprotu kāpēc, varbūt tas uz kautko norāda, bet varbūt arī nē. Tagad ārstēt sāpošo muguru un tādā garā, patiesībā man ir mēreni draņķīgi, bet ne jau par to ir šis stāsts.