Kurš gan trešdienā iet pildīt savus pilsoņa pienākumus. Ne jau nu es, es noņemos ar specpasūtījumiem, gultā lasu Paula Bankovska 'Padomju Latvijas sievieti' un priecājos par to, ka grāmata ir tik ellīgi labi uzrakstīta. Te ir varen auksti un bezdievīgi smird pēc acetona, bet mani sildīs sestdiena un atkal es visvisādos veidos baudīšu Viņu, vispār es Viņu pārāk bieži pieminu beidzamajā laikā, bet nu tas jau man piedienas, mūžīgi atkārtoties un vispār dzīvot vienā lielā atkārtojumā, savādāk jau nevar izskaidrot tos nepārtrauktos deja vu un tamlīdzīgus fenomenus. Bet ne jau par to ir stāsts, tagad es drošvien nošķaudīšos dēļ tiem nolāpītajiem acetona tvaikiem un pāri kaimiņu pagalmam aizbridīšu uz veikalu pēc konservētas kukurūzas, bet varbūt pēc maizes, to jau nekad nevar iepriekš zināt - apņemies nopirkt kautko vienu, bet finālā nopērc daudz ko citu, un mājās attopies, ka varēsi vakaru pavadīt ar visādiem absolūti nebaudāmiem mēsliem, nevis vārītiem kartupeļiem ar siļķi majonēzē un biezpienu un lociņiem un vienu kārtīgu kefīra glāzi tam visam pa virsu.