Imantā ir maniakāli lielas pienenes, es jums apgalvoju, braukalējos ar tramvaju un pilnīg vai acīs cirtās tādas dzeltenas klimpas uz jiftīgi zaļa fona, skaisti jau nu bezgala. Jābrauc priecāties par pilsētu pirms varbūtējā negaisa, ostīt smago bezgaisu, klausīties Dresden Dolls un gaidīt TO brīdi. [Neiburgas vārdiem, tas esot pat patīkami - gaidīt un paciesties.] Priekā.

Jēziņ, sadzīves krīzes seko viena otrai - silto ūdeni mēs atguvām, bet tagad pienākusi kārta gāzei, kura demonstratīvi ņēma un izbeidzās, dritvaikociņ, dzīvo Rīgā, bet šitādas lietas notiek. Vakariņu vietā ir tikai vārīti kartupeļi, jo visām pārējām iecerētajām gastronomiskajām izvirtībām nepietika sašķidrinātā kurināmā, hahaha. Bet vispār nav ne vainas, mēs šitā varētu ietaupīt trīs pūrus zelta un puskaraļvalsti, vakariņās ēdot parastus kartupeļus un pusdienās pelmeņus ar baltvīnu. Mamma par šo plānu vispār ir stāvā sajūsmā, un ja mēs šeit Viļņas ielā 2, dzīvoklī 8 dzīvotu divas vien, te viennozīmīgi notiktu kārtīga bohēmas dzīve un ne tikai, ja tā labi padomā. Tagad viņa skatās Imagine Me And You pēc mana ieteikuma, varbūt drīz kopā skatīsimies smukfilmiņas, bet varbūt arī nē. Piektdienu, ātrāk to freaking piektdienu, es pilnīgi esmu spārnos.