Hahā, mēs visi esam saķēruši kādu mistisku vēderkaiti un tagad skraidam apkārt vemstīdamies, pie viena pētot, ko īsti esam sevī iegrūduši, bet lai nu kā, jaukas jums šīs freakin' Lieldienas!

"runāju maz, bet salstu vienalga", tad jau man ar maniem runas plūdiem jau sen vajadzēja nosalt, ja tā padomā. Runāju daudz un nesalstu nemaz.

Man ir visai laba kondīcija ar nelieliem lauzieniem pa laikam, he he, bet tas jau pieder pie lietas. Un šovs var sākties. Cilvēki Talsu pusē drošvien iereibuši un laimīgi, bet varbūt bezgala ilgi atvadījušies un aizklīduši katrs uz savu valsts galu, kas to lai zin. Man galvā vāvuļo Mogwai, un prieciņš viendabīgi sajaucies ar miegu, mēs gulēsim.