Man pēc idejas būtu jādodas dienas gaitās, bet es te vicinu savu sarkanbrūno galvas apmatojumu mūzikas ritmā. Visā Rīgā esot baigais sniegs, bet te nekā tāda nav, vai tad Iļģuciems atrodas kādā inkubatorā or what? Interesanti, patiešām interesanti.

Ņemu savus vārdus atpakaļ - aiz mana loga ir apburoša ziema, viss tik balts un ziemīgs, trūkst vienīgi eglītes un karstvīna. Džingl bēlz, džingl bēlz. Un kaimiņi nekad netaisa ciet aizkarus, redzu pat bildi viņu TV kastē, par visām pikantērijām nemaz nerunājot, trakuļi. Bet mēs ejam gulēt. Labnakti.