Labu laiku man likās, ka vienīgā man zināmā ķertā persona esmu es un tikai es, hahaha, velciet ārā pildspalvas un esiet gatavi pārrakstīt vēstures grāmatas - jau nezkuro vakaru es vēroju, kā manā virtuvē tiek skrūvēts mūžīgais dzinējs. Nopietni, es jums saku. Pilnīgi sakārojās Vonnegūtu citēt - "Viņš sameistaroja vismaz 27 šādus aparātus, muļķīgi cerēdams, ka pēc tam, kad viņš tiem dos pirmo grūdienu vai spērienu, tie darbosies līdz pat Pastardienai. [..] Un tās 10 mašīnas, kuras mēs kopīgi atzinām par visinteresantākajām, mēs izvietojām pastāvīgā izstādē šīs bibliotēkas vestibilā zem uzraksta NEAPJĒGSMES SAREŽĢĪTAIS VELTĪGUMS." Nu a ko padarīsi, ja cilvēks savos gados nedraudzējas ne ar galvu, ne ar Ņūtona likumiem, jēziņ. Kaķītis eleganti nogūlās uz tastatūras un pārsauca visas ikonas par Disk Defragmenter, sātana izdzimums. Vēl es redzēju vienu visai jocīgu sapni, un sapņu grāmata man pēc tā visa teic, ka es saņemšot kādu nāves ziņu, nē paldies. Rīt kāpsim uz jumta, hehehe, tas man patīk, tas man patīk. Purva ielas sajūta nezūd.

Un vēl man patīk Klintas virtuālo d-grāmatu lasīt, nudien patīk. Viņa labi izsakās.