Tās manas mūžīgās vēdersāpes mani reiz kapā iedzīs, es jums saku, un vēl manam krēslam ir šķības kājas, invalīds sasodītais. Man nepatīk svētdienas, nu nepatīk, sitiet mani nost ar beigtu kaķi, bet tā tas ir. Rīt jāvandās uz Juglu, olimpiādēties pa turieni pilsētas līmenī, hahaha, par ko man tāds gods nez, ja es pirms visām tām padarīšanām pat grāmatu neveru vaļā un tik saņemu godalgotas vietas vienu pēc otras. Ja vien kautkāda jēga vai vismaz taustāms labums no tā būtu, man neienāktu pat prātā sūdzēties. Ārā tik līst un līst, nu ko lai cilvēks iesāk šādā laikā dritvaikociņ, būs vien jāskatās Amēliju jau nezkuro reizi un jāžāvājas kā šajā bildē, kura man vienmēr uzdzen neizmērojamas žāvāšanās lēkmes. Kas par šausmīgu skābekļa badu, jāteic. Un vēl esiet tik jauki un iesakiet man kādu labu grāmatu, es jūtu ka jūs to varat.