Salstiņš ir atnācis un saldē manas ekstremitātes. Naktī te uzradās kautkāds mistisks plīša zvērs sarkanā krāsā, nu priekškam man tādu vajag, izstāstiet, nu kur es viņu lai lieku. Sapņos redzu sevi invalīdratos un vidējo aritmētisko Alises atveidu soļojam pa ielu. Pūpoli glāzē uz Latvijas Ģeogrāfijas Atlanta. Ja mana vecmamma un vecvecmamma bij galvā slimas personas, vai es arī beigšu dzīvi, sajūkot prātā? Labs jautājums, ne. Un tas ir vispār kautkāds ārprāts, kas te darās, daži labi naktī sakāvās ar nepareizajiem večiem vai ko tādu un tagad kūko ar apdauzītu fizionomiju. Bet kas tad man, ne jau es tur biju, un tā jums visiem arī vajag. Dienas bez ēdiena, miegpilnas naktis, vēlāk vakarā drošvien brauksim uz Jelgavu un pēc tam atpakaļ. Dinkš dankš.