Maij! Mums uz šito jāiet!

Maize šodien garšo pēc sūkļa, un nupat uzzināju, ka Rīgā viesosies Clawfinger, ibio rio, brauc visi, kas spēj savus kaulus salasīt kopā, bet Sigur Ros kā nav, tā nav. Sasodīts.
Trešo ierakstu šodien negribas taisīt, tāpēc noņemšos ar šito pašu. Mamma nupat prikoliņu izstāstīja: kad bija stāvoklī un gaidīja manu nākšanu pasaulē, TV kaste rādīja ziepju operu "Vienkārši Marija", kuru viņa aktīvi skatījās, bet pēdējo sēriju redzēt nedabūja, jo man dikti sagribējās ieraudzīt ārpasauli. Pēc dažiem gadiem viņa gaidīja piedzimstam manu māsu, atkal TV kastē vēroja to pašu seriālu... un atkal nedabūja redzēt pēdējo sēriju dzemdību dēļ. Nu kā var šitā būt, pilnīgi nesaprotu.
Rokas trīc un tēja līst manā gremošanas sistēmā bez jebkādas baudas. Un tagad par viņu. Viņas istaba ir priekšzīmīgs haoss, kur saņemt patvērumu un lētu alkoholu pēcpusdienās, viņa pabīda sintezatoru malā un pīpē pie atvērta loga, un pajautā, vai man nesalst, veic daudzas mazsvarīgas darbības, un runā, un runā, un es klausos, un dienas beigās manas drēbes un ķermeņa šūnas ir pilnas ar viņas aromātiem.
Un kakls kopā ar elpceļiem jūtas briesmīgi, pilnīgi liekas, ka plaušas sāp. Elpot arī grūti, dritvaikociņ.