tā... ir pienācis laiks uzrakstīt kārtējo palagu par to, kā mums vakar gāja pirms/iekš/pēc Placebo. Bija vareni. :) No sākuma dodos uz centru, satikt Mētru [cilvēkam gribas parunāties un paēst]. Runājamais pēc stundas ir sevi izsmēlis, un Mētra dodas prom. Atnāk Cifersons, Eva, un uz-koncert-gājēju pulciņš lēnām formējas. Ar pusstundas kavēšanos ierodas Patrīcija [Cifersons šo vārdu vienkārši nespēj izrunāt], tad pievienojas vēl dažas personas [es tieku iepazīstināta ar visiem, bet atceros tikai Ievu un Aneti], un mēs dodamies pēc Maijas. Maija tiek satikta, un varam doties uz arēnu. Galamērķis - arēna - ir sasniegts, līdznākošie cilvēki atdalās, un mēs paliekam pieci. Iekšā laišanas sākums nedaudz nokavēts, Pata krāmē ārā no somas tukšās minerālūdens pudeles un tamlīdzīgus krāmus, beidzot esam gatavi doties iekšā, pārbauda mūsu apliecības un biļetes, nedaudz paskatās Evas somā [ar šitādu pārbaudīšanas sistēmu es būtu paņēmusi līdz ne tikai fotokameru], un mēs esam iekšā. Cilvēku ir tieši tik daudz, lai mēs iekārtotos visai ideālā vietā - ne par tuvu, ne par tālu. Piecu soļu attālumā no mums ir Antra. Apsveicinamies, Antra padalās ar savas baltās glāzītes saturu, un mēs turpinam iesildītāju gaidīšanas procesu. Nedaudz trūkst gaisa. Vai nu man liekas, vai nu mēs stāvējām tieši aiz fingerless_one, bet nu hū kērz. Uzjautrinamies [dažbrīd pat par traku], mans džemperītis pārceļas uz Patas somu, bezgaiss kļūst lielāks, un mēs atvēsinam savi, vēdinoties ar žurnāla lapām. Pata izdomā mani sildīt. [trūka tikai guļammaisa] :D Cilvēki ap mums sablīvējas, un uz skatuves kāpj iesildītāji Man Boy. Topam iesildīti, sāk skaņot Placebo aparatūru... un sākam izjust grūstīšanos. Apsargi bij vareni, pateicība viņiem. :) Pūlī nedaudz pajūkam, man blakus stāv Maija un kāds vīrietis dzeltenzilstrīpainā kreklā. Un tad pienāk brīdis, kad viņi kāpj uz skatuves... emocijas sit augstu vilni. Sākam tā īsti izjust, ko nozīmē bezgaiss Placebo laikā. Visai zīmīga dziesma bij Infra Red - "someone call an ambulance... there's gonna be an accident..." un apsargi tik velk ārā no pūļa cilvēkus, kuri vairs nespēj izturēt. Gaisa nav, ūdens nav [ir, bet līdz mums tiek tikai tad, kad apkārtējie laistās], bet mums vienalga. Molko ir vienkārši varens. :) Līdz mums atkļūst Ieva [kādā veidā, hvz], un turpinam savu rituālu trijatā. Song To Say Goodbye... Atminos sevi raudam pie Without You I'm Nothing [dziesma + noskaņa + bilde uz ekrāna = āh]. Pūlis smird pēc sviedriem [un kedām, kā savā ierakstā minēja _riot_]. Ik pa brīdim ielaiž gaisu. Kārtīgi palēkāt pie tā visa būtu pašā laikā, bet nekas prātīgs nesanāca. :/ Dziesmu saraksts manā prātā ir nedaudz pajucis, bet tika spēlēts viss, ko gribējām dzirdēt. Bionic... :) vienīgi Black Eyed un I'll Be Yours pietrūka, bet esmu ar visu šausmīgi apmierināta. :) Twenty Years finālā... neaprakstāmi. "Fucking phone" :D Fantastisks koncerts.
Un tad pienāca beigas. :( ekh, žēl. Devāmies ārā. GAISS!!! GAISS!!! Beidzot visi sanākam kopā. Esam nenormāli laimīgi. :) No mana krekla var izgriezt ūdeni vismaz vienas glāzes tilpumā. Atvadas no Ievas un pārējiem, sildīšanās [again, un šoreiz kopēja], Eva dodas mājās uz Mežciemu, visiem atā atā, un mēs paliekam četri - Pata, Maija, es un Cifersons. Ārā zibeņo un smidzina nedaudz. Kopā ar Patu guļam zālītē pie arēnas, Maija un Cifersons no augšas skatās uz mums. Pata runā pa telefonu, paralēli tam mani bakstot un citādi mocot [kā viņai tas sanāca, ej nu sazin]. Dodamies veikala meklējumos [Ūdeni! ŪDENI!]. Jāteic, veikals tā arī netika atrasts. :D Daudzviet norisinās kārtīgi afterpārtiji, vismaz tā var noprast pēc Placebo skaņām no atvērtajiem logiem. Maija grib ierāpties stadionā. :D Lēnām dodamies uz centra pusi. Nonākam centrā, briesmīgi ilgas atvadas, pēdējais sildīšanās rituāls ["to jau nu gan tu gribētu"], pie Patas paliek mans džemperītis, un mēs ar Cifersonu dodamies uzmeklēt kādu piemērotu transportu. VEIKALS!!! We did it! Tiek uzņemts šķidrums, atrasts autobuss, atā atā, veiksmīgi nokļuvu mājās, jūtos laimīga un tā jutīšos vēl ilgi. :)
Jauni paziņas, un emocijas, emocijas... neaprakstāmi.
Šodien sēdēšu mājās. Viss, kaputt, varbūt tikai derētu aizskriet līdz veikalam pēc līmlapām.
Un tad pienāca beigas. :( ekh, žēl. Devāmies ārā. GAISS!!! GAISS!!! Beidzot visi sanākam kopā. Esam nenormāli laimīgi. :) No mana krekla var izgriezt ūdeni vismaz vienas glāzes tilpumā. Atvadas no Ievas un pārējiem, sildīšanās [again, un šoreiz kopēja], Eva dodas mājās uz Mežciemu, visiem atā atā, un mēs paliekam četri - Pata, Maija, es un Cifersons. Ārā zibeņo un smidzina nedaudz. Kopā ar Patu guļam zālītē pie arēnas, Maija un Cifersons no augšas skatās uz mums. Pata runā pa telefonu, paralēli tam mani bakstot un citādi mocot [kā viņai tas sanāca, ej nu sazin]. Dodamies veikala meklējumos [Ūdeni! ŪDENI!]. Jāteic, veikals tā arī netika atrasts. :D Daudzviet norisinās kārtīgi afterpārtiji, vismaz tā var noprast pēc Placebo skaņām no atvērtajiem logiem. Maija grib ierāpties stadionā. :D Lēnām dodamies uz centra pusi. Nonākam centrā, briesmīgi ilgas atvadas, pēdējais sildīšanās rituāls ["to jau nu gan tu gribētu"], pie Patas paliek mans džemperītis, un mēs ar Cifersonu dodamies uzmeklēt kādu piemērotu transportu. VEIKALS!!! We did it! Tiek uzņemts šķidrums, atrasts autobuss, atā atā, veiksmīgi nokļuvu mājās, jūtos laimīga un tā jutīšos vēl ilgi. :)
Jauni paziņas, un emocijas, emocijas... neaprakstāmi.
Šodien sēdēšu mājās. Viss, kaputt, varbūt tikai derētu aizskriet līdz veikalam pēc līmlapām.
Sajūta: gatava apskaut pasauli
Skaņa: Placebo - Without You I'm Nothing
4 teica | saki