Iepriekšējā ierakstā žēlojos par draņķīgo laiku - hah, laiks noskaidrojās, un es jums uzrakstīšu vēl vienu "palagu" par to, kā man vakar gāja. :D galu galā - mana klabe, rakstu, ko gribu, un cik daudz gribu.
Tad nu tā. Sēžu mājās un nodarbojos ar plastikas mīcīšanu. Īsziņa no Maijas, nopērku sev pienu, Doma laukums, un lūk arī Maija - starojoša, ar lielu, pelēku mugursomu, kura sevī slēpa 5 aliņus. :D Mjā. Vandamies pāri Akmens tiltam uz AB dambi. Aizvandamies. Pirmo reizi mūžā dzeru alu kopā ar pienu - aizdomīgi garšo pēc karameļu "Lāsēna". :D Maija ar mātes gādību man saka:"Izdzersim šito pudeli, un tad iesim, ja?". Vandamies atpakaļ uz centru, sagaidīt Mētru. Mētra atnāk... kopā ar Raineldu, Jāni, Māri un Almu. O jē, mēs dodamies uz veikalu. Ejam atpakaļ. Manam paziņu pulkam pievienojas Gunita. Jānim patīk mans lietussargs. :D "pūpolmaigās krūtis..." Gribam ēst, ejam uz krastmalu. Karodziņš. :) Ieņemam Maximu un iegādājamies pārtiku. Gunita ēd ceptu vistas kāju. :D Uzrodas Līva. Mēs bīdamies uz koncerta pusi. Man rodas ideja aizdoties uz māju. Sekoju līdzi hokejam ar radio starpniecību. Ierodos mājās, uzņemu pārtiku un dodos uz Ķīpsalu, pēc māsas. Bīdamies mājās. Patukšojam ledusskapi un dodamies atpakaļ uz centru. Maija ir pillā un sēž Esplanādes fanu teltī, vismaz tā var noprast pēc īsziņām. Nu labi. Aizdodamies uz koncertu. Uzstājas h20, sīkā burtiski sajūsmā. Sākas jautrība - nāk nākamā blice, un es uzsāku kratīšanās-līdzdziedāšanas rituālu. Paziņo hokeja rezultātu - 5-0, Latvija uzvarējusi, gaviles un sajūsma. Sāp spranda... Zvana Maija, un es dodos pārsimts metrus atpakaļ šo satikt. Maija vairs nav reibumā, un viņai līdzi ir Mētra. Dzied koris. Laužamies uz pūļa priekšu. Satiekam... kā jau tas bij gaidāms, Aismu un žurci, kopā ar 69-tajiem - Čurksti, Juri un Renāru, ja nemaldos. Renārs [laikam] ir pillā, saka Mētrai, ka viņam garšo piparmētru tēja, un no sākuma netic manai piederībai 69-tajiem. :D Ejam tālāk, ielaužamies trešajā rindā. Uz skatuves kāpj Pērkons... kratīšanās rituāls turpinās. "Pagriez skaļāk - un bļauj līdzi - radio Skonto - simtseptiņikomatsdivi - eF eM" Es viennozīmīgi jūtu ritmu. :D Kopā ar Maiju dziedam [precīzāk - brēcam] pa savam - "krauklīts sēž maliņā...". Kratāmies. Mētra par mums rēc. :D Turpina koris, mēs dziedam līdzi, salūts, o jē, saķeramies elkoņos un laužamies ārā no pūļa. Peļķe līdz potītēm, un es, protams, tajā pamanos iekāpt. :D izlienam ārā no pūļa. Konstatēju to, ka kedas drīz izjuks pa daļām. Garas atvadas, atā-atā, pazvani man rīt, un mēs dodamies mājās. Tramvajs ir aizdomīgi tukšs. Māja, gulta, miegs, rīts - spranda sāp. Rādās, ka pēc Placebo varēsiet mani ieģipsēt, ja šitā turpināšu. :D
Man drīz pārinstalēs datoru [priekškam, nesaprotu?], vajadzīgie backup'i ir uzcepti, un vienos jādodas uz centru, instalēt Raineldai dāvanu. :)
Tad nu tā. Sēžu mājās un nodarbojos ar plastikas mīcīšanu. Īsziņa no Maijas, nopērku sev pienu, Doma laukums, un lūk arī Maija - starojoša, ar lielu, pelēku mugursomu, kura sevī slēpa 5 aliņus. :D Mjā. Vandamies pāri Akmens tiltam uz AB dambi. Aizvandamies. Pirmo reizi mūžā dzeru alu kopā ar pienu - aizdomīgi garšo pēc karameļu "Lāsēna". :D Maija ar mātes gādību man saka:"Izdzersim šito pudeli, un tad iesim, ja?". Vandamies atpakaļ uz centru, sagaidīt Mētru. Mētra atnāk... kopā ar Raineldu, Jāni, Māri un Almu. O jē, mēs dodamies uz veikalu. Ejam atpakaļ. Manam paziņu pulkam pievienojas Gunita. Jānim patīk mans lietussargs. :D "pūpolmaigās krūtis..." Gribam ēst, ejam uz krastmalu. Karodziņš. :) Ieņemam Maximu un iegādājamies pārtiku. Gunita ēd ceptu vistas kāju. :D Uzrodas Līva. Mēs bīdamies uz koncerta pusi. Man rodas ideja aizdoties uz māju. Sekoju līdzi hokejam ar radio starpniecību. Ierodos mājās, uzņemu pārtiku un dodos uz Ķīpsalu, pēc māsas. Bīdamies mājās. Patukšojam ledusskapi un dodamies atpakaļ uz centru. Maija ir pillā un sēž Esplanādes fanu teltī, vismaz tā var noprast pēc īsziņām. Nu labi. Aizdodamies uz koncertu. Uzstājas h20, sīkā burtiski sajūsmā. Sākas jautrība - nāk nākamā blice, un es uzsāku kratīšanās-līdzdziedāšanas rituālu. Paziņo hokeja rezultātu - 5-0, Latvija uzvarējusi, gaviles un sajūsma. Sāp spranda... Zvana Maija, un es dodos pārsimts metrus atpakaļ šo satikt. Maija vairs nav reibumā, un viņai līdzi ir Mētra. Dzied koris. Laužamies uz pūļa priekšu. Satiekam... kā jau tas bij gaidāms, Aismu un žurci, kopā ar 69-tajiem - Čurksti, Juri un Renāru, ja nemaldos. Renārs [laikam] ir pillā, saka Mētrai, ka viņam garšo piparmētru tēja, un no sākuma netic manai piederībai 69-tajiem. :D Ejam tālāk, ielaužamies trešajā rindā. Uz skatuves kāpj Pērkons... kratīšanās rituāls turpinās. "Pagriez skaļāk - un bļauj līdzi - radio Skonto - simtseptiņikomatsdivi - eF eM" Es viennozīmīgi jūtu ritmu. :D Kopā ar Maiju dziedam [precīzāk - brēcam] pa savam - "krauklīts sēž maliņā...". Kratāmies. Mētra par mums rēc. :D Turpina koris, mēs dziedam līdzi, salūts, o jē, saķeramies elkoņos un laužamies ārā no pūļa. Peļķe līdz potītēm, un es, protams, tajā pamanos iekāpt. :D izlienam ārā no pūļa. Konstatēju to, ka kedas drīz izjuks pa daļām. Garas atvadas, atā-atā, pazvani man rīt, un mēs dodamies mājās. Tramvajs ir aizdomīgi tukšs. Māja, gulta, miegs, rīts - spranda sāp. Rādās, ka pēc Placebo varēsiet mani ieģipsēt, ja šitā turpināšu. :D
Man drīz pārinstalēs datoru [priekškam, nesaprotu?], vajadzīgie backup'i ir uzcepti, un vienos jādodas uz centru, instalēt Raineldai dāvanu. :)
Sajūta: yay!
Skaņa: Nirvana - In Bloom
4 teica | saki