Kā jau tas bija gaidāms, nekādu Daksi es vakar neredzēju. Lai gan līdz pasākumam aizgājām. :D piens, kefīrs, "Kefīrs", divi priežu stādi [pirmo sauc Tu Mirsi, otro - Tu Nemirsi], nežēlīga rinda Maķītī, rozā krās' izrais' vēz', 4-daļīgs vīrietis, "Es esmu Rimi maisiņš, man patīk pilnam būt", garām iet Gundega ar slotu... un tieši trijos mēs atradāmies visai omulīgā Vecrīgas bārā [krogā? kafejnīcā?], lai skatītos hokeju. Iekārtojamies ap mazu galdiņu pie pašām durvīm un vērojam TV kasti. "Nav signāla...". AK KUNGS!!! Tad signāls pēkšņi uzrodas. Apbrīnojami, kā pilnīgi nepazīstami cilvēki spēj uzvesties kā viena ģimene. Spriedzi var burtiski cirst ar cirvi. :D VĀĀĀĀRTĪĪĪ!!!!! Onkulis līdzjutēja kreklā nejauši aplej ar alu savu sievu un izsit lampiņu. :D beidzas otrais periods, atā-atā, pazvani vēlāk, un es dodos uz VEFu, vērot skolas deju kolektīva jubilejas koncertu. Sekoju līdzi spēlei ar radio starpniecību. :D Spēles beigas, Latvija zaudē Šveicei ar 2-1, beidzot pievēršos pašam koncertam. :D Koncerts ir ārprātā garš. Ķīmijas skolotāja sēž balkonā un rēc par direktora uzrunu, piedzēries vīrietis dzen kaunā savu sievu ar sajūsmas saucieniem katras dejas vidū. :D daudz pazīstamu cilvēku. Koncerta beigas. Tramvajs, vēl viens tramvajs. Mājās tiek cepti šašliki. Murgaina nakts, un here I am.

Andrejsalā šodien talka, un DVD priekš Maijas lēnām cepjās, karot augšā visu datorsistēmu. :D