Vakardiena bij slapja un briesmīgi uzjautrinoša, tas jau tiem braucieniem uz jūru/no jūras piedienas. Vakar atklāju sev Beirut un Malvīnes vārdiem izsakoties, 'biju uz pakaļas' - neko tik apburošu nebiju dzirdējusi kopš brīža, kad atklāju múm, vispār es ar atklāsmēm vien nodarbojos, tas noteikti uz kautko norāda. Skan vecā labā Regīna un mans oftalmologs neceļ klausuli, ja nu es kļūšu akla, tad tikai un vienīgi tāpēc, ka nespēju sazvanīt savu acu ārstu. Ehh. Jāraksta vēstuli, jālasa grāmatas, rīt jāuzsāk 'smalko uzdzīvi', svētdien jābrien klausīties Metaļiku un vispār jāsasit visi trauki un jāsāk jaunu, skaistu dzīvi.