Saēdos dūres lieluma zemenes Irēnas tantes dārzā un nomazgāju muti avotā, atdevos par barību odiem Suntažu kapos un kapakmeņa krāsošanas procesā saelpojos riebīgus krāsas tvaikus, kuri pēc brīža uzdzina man nepārvaramu miegu, mierinu sevi ar domu, ka visas dižas personas ir sākušas karjeru kā slotas operatori un krāsotāji. Kamēr es dauzījos pa pasauli, visādi lieli vīri esot iemūrējuši Gaismas pils pamatakmeni, nāābadziņi, ka tik nepārpūlās ar vienu akmeni dienā, tādos tempos to šausmoni pabeigs mani mazmazbērni, kuru man nemaz nebūs, haha. Jauka diena, paties', kaķis osta jāņuzāles un Teftelis kā aptracis šaudās pa savu ūdens ķobi, bet nu pietiks par dzīvniekiem runāt, es labprāt parunātu par cilvēkiem vai vismaz aviācijas iespaidu uz cūkkopību, bet krāsas tvaiki joprojām klīst pa iekšām un dzen mani zem sedziņas. Nakti nakti.