Ibioriodežaneiro, beidziet man klārēt, ka zem asfalta ir pludmale - manuprāt, ne visur tas ir iespējams, varbūt tur apakšā ir kāds mežs vai pļava vai kas tāds, bet ne jau pludmale, iedomājieties Daugavpili, Kārsavu vai Minsku kā pludmali. Runā, runā, muld atkal, un aizvāciet jel tās otrā svaiguma puķes no mana vissvētākā galda. Starpcitu - man sapnī rādījās logaritmiskais saldējums ar nosaukumu uz burta M, bīstieties un piešķiriet man patentu.