Trinkš trinkš. Vakardiena bij neaprakstāma - jūra, smiltis, Marlboro dūmi, Vizbulīte, priecīgi cilvēciņi sauļojas un tādā garā, bet to visu jūs jau drošvien noprotat pēc mana stulbā šīsdienas smaidiņa un saules nodedzinātās rokas, atnāciet ciemos un paskatieties. Čainīzeru ražojuma austiņās ar brašo uzrakstu Nuojiya [iegādātas tepat tirdziņā ielas galā, 0,85 ls, pērciet pērciet] mūzikas ritmā vienmuļi grab vakardienas smiltis, ķīmiski izsakoties - silīcija dioksīds, vaikāviņtur. Šorīt - pašķidrs jogurts Zilonītis pa taisno iz paciņas kautkur starp Jūrmalu un Rīgu, Gunta Vilmaņa mamma veikala kasē, 'Merčendaizinga vadlīnijas, Maijs 2008' un nebeidzama šoseja ar mežu gar malām, fonā skanot padzīvojušu sieviešu balsīm mierīgu ģitāru pavadībā, jeb vokāli instrumentālajam ansamblim 'Pie Dirsas Man', kā man labpatīk to visu saukt. Džuisīgi, paties'. Salstiņš pārmaiņas pēc pārņēmis manas kājas [lasīt: pekas, ķepas, klešņas vai kātus] un kaķis guļ izlaidies kā veca sēta, dieva lops tāds. Bankovskis un Mangaļi, kas par varenu komplektu šim vakaram, un pirmdien neiesim klausīties gudrās runās indīgi zaļā telpā ar 58. numuru virs durvīm, kur nu.