Ceturtdienas vakara rasols [vai rosols, nekad neesmu zinājusi] un logs līdz kājai vaļā, uhh, tā tik ir dzīve. Mana mīļākā garša turpmāk drošvien būs septiņu negausīgi nopīpētu Parliament garša uz skaistākajām Latvijas lūpām, vismaz šobrīd es tā uzskatu, jo tas bija pietiekami fantastiski, lai par to domātu nepārtraukti. Bibliotēka mani aplaimoja ar Bankovska daiļradi, kautkādu mistisku lapiņu manā noņurcītajā lasītāja kartē un grāmatu "Homoseksuālisms - cilvēces negods un posts" indīgi zilos vākos, lasīšu un smiešos par to Stelpes sviestu, kas tur drukāts. Vakars drošvien beigsies ar manu sirdsmīļo TheraFlu, kurš prot celt no miroņiem, ārstēt visa veida saaukstēšanos un piedevām ieaijāt veselīgā miegā. Dzīve ir skaista.