Savā otrā stāva logā beidzot atgriezies tas kaimiņmājas onkulis, kurš nepārtraukti pīpē un vispār šausmīgi pēc sejas atgādina Vonnegūtu, pilnīgi prieks. Bet ne jau par to ir šis stāsts, mēs ēdam kukurūzu ar dakšiņu pa taisno no bundžas un baudām hokeja kaislības, kamēr pa pilsētu staigā neskaitāmi slāvi ar falšām oranžmelnām ordeņa lentītēm pie krūts, ha ha ha, как вам не стыдно. Vēl tikai 18 stundas un 20 minūtes - 'tas esot pat patīkami - gaidīt un paciesties'.