Nezaudējam cerībiņas.
Kamēr es pacietīgi vēroju luksoforu, uz manām brillēm apsēdās taurenītis, tas bija varen skaisti. Patiesībā man gribas neprātīgi apreibināties, līdz atrofējas daļa smadzeņu šūnu, redzēt visvisādus murgus un rītā mosties ar Sajūtu, kāpēc gan ne, ļaujiet man to prieciņu vienreiz.