Neesmu redzējusi ikdienišķās vietas un personas kopš trešdienas, un labi vien ir, iztieciet bez manis, kamēr es vandos pa pasauli. Patīkami saulains braucieniņš un stundu vēlāk es sēdēju Oskara virtuvē kautkur Mērsragā, dzerot kafiju un velkot paralēles ar 'Stum, stum' - kā nekā mājiņa pie jūriņas, bet nu tas tā. 70-to gadu avīzes kastē pie krāsns, izmīts slieksnis un virtuvē uz galda viss iespējamais - tukšas alus pudeles, zāles mūžvecajam tēvam, marinēti gurķi un visādi vadi, cimdi, netīras krūzes un baltmaize. Burvība. Oskaram nepārtraukti zvana telefons un viņš to liek bleķa bļodiņā, lai zvana tonis būtu skaļāks, viņš ir viens no manas mammas bijušajiem un ir trakoti smieklīgs. Viņa mājā ir vientuļa vīrieša haoss, viņš lieto kafijas filtrus un runā tādā visnotaļ īpatnējā izloksnē. Varen interesants cilvēks. Atpakaļceļā pāri šosejai pārskrēja divas stirnas, tas noteikti uz kautko norāda, rīt agri agri vāram tējiņu un braucam uz Pokaiņiem ellē ratā sajūtas meklēt. Cheers.