Iepriecēju Klintu ar filmām, nu ļoti laimīgs bērns, man pilnīg prieks ka šitā var priecāties. Saule spīd kā negudra un man gribas barot pīles ļoti ļoti, bet šajā vakara stundā viņas drošvien jau ir pierijušās līdz aknām, tā ka fig man, gaidam rītdienu. Džuisīgi, kā sacīt jāsaka. Vēstule šobrīd drošvien salst pastkastītē un drīz mēros tālo ceļu uz Laucienes pagasta "Āboltiņiem", kur mani lasa Kristīne Zvaigznīte, jā nudien. Arlabunakti Londona, es lasīšu.