Vakar man drošvien bij kautkādi apziņas traucējumi vai kas tāds, bet nu tas nav svarīgi, jo pēc tam vakars noslēdzās ar kafiju [kāds grēks, es nemaz nedzeru tādu brīnumu] un neapturamiem smiekliem par vakara filmām un [n]Eirovīziju. Prātiņ, nāc mājās vienreiz. Jelgavu pasūtījām diriģēt, jo tur cilvēku daudz un skulptūras kūst vaļā. Priekškam mums kautko otršķirīgu, ja varam dabūt kautko pirmšķirīgu. Histēriskus smieklus, piemēram [ja es smietos tik daudz kā Pata, es drošvien dzīvotu mūžīgi]. Bet nu jā, ko nu par tādiem sīkumiem, Jelgava neaizbēgs no savas dislokācijas vietas. Mamma vāra auksto gaļu [cik īpatnēji, termiski apstrādāt kautko, kas finālā būs auksts un želejains], un man vajagvajagvajag uz Bolderāju, ķert kadrus, brauciet kāds līdz jel un dariet mani laimīgu.
Un čau Klinta, es jūtu, ka tu lasi. :)