Darbīgā nedēļa nobeigta, un pilsēta krustu šķērsu izbraukāta. Braucot mājās, atcerējos savas bērnības paniskās bailes no ceļamkrāna aiz "Radiotehnikas" sētas, Svetas tantes un noteku restēm tuneļos. Forši, nudien. :) Rīt saviesīgais pasākums, un man atkal nav ko vilkt. Mūždien šitā gadās, ej kaut kārties - pilns skapis ar drēbēm, un nekad nav ko mugurā vilkt. Damn. Mācīju puikam taisīt stencilus, pēc laika viņš būs īsts papīrnazīša pavēlnieks. Jā. Tagad on-line risinās kārtīgas domino kaislības, un sirdi silda Sigur Ros. Jauku jums vakaru.