Viņa izkāpa no gultas, aizgāja līdz virtuves izlietnei, noskaloja seju zem auksta ūdens un atgriezās istabā, domājot, kāpēc cilvēks no rīta vienmēr ir pāris centimetrus garāks. Atvēra pievērto logu. Izliecās pa to un ievilka plaušās svaigo gaisu. Pagalms zaļš, skaists un sakopts. Viņa pagriezās un devās saklāt gultu. Segu uz pusēm, vēlreiz uz pusēm, un vēlreiz, spilvens, palags, un gulta ir gatava aizvadīt dienu bezdarbībā. Viņa devās uz virtuvi. Ar mehāniskām kustībām pagatavota sviestmaize. Holesterīns, dārgā, holesterīns...

Un vispār man ir kaut kāda mistiska sajūta, tāds kā izmisums.