WE STILL BELIEVE

...un tā katru sestdienu. Ceļos no rīta un īgņojos, ka pēc 50+h nedēļas vel vienā no 2 brīvajām dienām jāceļās 8os. Ar sāpošu galvu braucu ar 3 transportiem. Pūcīgs stāvu pie zāles un domāju 'kāpēc es šo vispār daru?! varētu būt mājās un zipāt ps, vai, vel labāk - GULĒT'. Tad sākas treniņš un viss aizmirstās. Viss ir forši. Izkusties. Izstaipies. Iesvīsti. Īgnums pazūd un ir jautri.

Tā līdz nākamajai nedēļai.

Tad taisot visus flip bumps, hip tosses un greko-romiešu teikdownus sačakarēju sprandu čut, čut.

Bet... Tiku pie šī smukuma...

 

Dzīve ir smuka. (although bildē izskatās, ka esmu garlaikots un noguris)

Nākamnedēļ mazāk fiziskā un vairāk PROMO taisīšanas. Tam vajadzētu būt interesanti...