WE STILL BELIEVE

Pirmā lieta. Pāris dienas atpakaļ sejagrāmatā viena paziņa bija ielikusi bildes ar savu jauno frizūru. Viss jau ok. Meitene sakarīga un tā. Bet nogriezusi poniju. Es jau būdams tizlenis iekomentēju ar kaut kādu bildi no šādas sērijas - http://images1.wikia.nocookie.net/__cb20130404030102/starwars/images/f/ff/NAVYTRP.png . Skatos nākamajā dienā. Opā. Komentārs dzēsts. Biš dīvaini palika, ka 23 gadus jauns cilvēks nespēj uztvert pat tik vieglu kritiku. Pat ja tā nav tāda īsta kritika, bet vienkārši pazobošanās.

Atļaušu jums visiem smieties, kad vīkendā iešu griezt matus. Droši.

Otrā lieta. Kaut kad pirms nedēļas sēdēju darbā un domāju. Bija mazais apskaidrības mirklis. Sapratu, ka par rakstnieku nekad nekļūšu. Par žurnālistu vel jo mazāk. Nav ko darīt. Varbūt jāiet mātes pēdās un jāmācās pedagoģija. Tikai tāpēc, ka tas būtu sasodīti smieklīgi, ka klases priekšā stāv tetovēts onkulis un māca vēsturi. Bet nez. Laiks rādīs.

Atļauju jums visiem smieties par saviem nākotnes plāniem.

Trešā lieta. Skumjākā lieta, ko cilvēks var darīt ir sēdēt viens pats savā istabā un dziedāt karaoke (latviešu dziesmaaaaas!). Vakar sēdējām ar Dagniju un mēģinājām apvaldīt smieklus, lai nesmietos par mājas kaimiņieni.

Vai mūsdienu stilīgā jaunatne vel zina, kas ir pok3moni (as in, attiecinot to uz cilvēkiem?)?
Vai mūsdienu stilīgā jaunatne vel zina, kāpēc mums besī Ozols?