WE STILL BELIEVE

Ziniet, kas man šodien uztaisīja dienu...
Nu tad. Sēdēju... Un nodomāju - ai nafig. Piegāju pie sienas. Nostājos uz galvas un tā sāku atspiesties no zemes. Smieklīgi. Darīju tā un rēcu.
A man vienkārši apnicis parasti pumpēties (50x zem minūtes = jūtos kā robots bez dvēseles) un arī ar vienu roku (jūtos kkā tizli un neveikli tā pumpējoties).
Tagad vismaz arī muguru biš jūt (a moš tas arī no tās hc malkas nešanas/skaldīšanas šodien).
Bet tā normāli. Vel arvien katru dienu pa stundai pagrabā cilājot dzelžus. Un tad vakarpusē pēc noskaņojuma hanteles/pumpēšanās. Visam pa vidu vel fizisks darbs.
Jauka prakse lulz.

Cilvēki ir stulbi...

+ parunājot ar ārstu, kurš glābj dzīvības/'atkačā cilvēkus' noskaidrojās, ka veģetāriešus ir grūti izglābt, jo organisms jamiem novārdzis. Uz priekšu! Izdzīvo stiprākais - lai dauņi ēd zāli un mirst nost.