WE STILL BELIEVE

Un jaatzīst...manas ausis tiešām tika izvarotas. Nepārprotiet mani, man nav iebildumi pret sliktu mūziku, kā nekā vel nesen biju uz šo pasākumu, bet tik slikta mūzika jau bija PAR TRAKU!

Brīdī, kad sāka rādīt videomateriālu par to, cik Mārtiņš Freimanis ir talantīgs cilvēks, es sāku raustīties konvulsijās.Brīdī, kad viņš stāstija par to, ka viņam patīk meitenes es raustījos pirmsnāves agonijā no smiekliem.Un tad viņš sāka dziedāt...or should I say- šļupstēt.Dziesma izklausījās pēc tādas pašas miskastes, kā visas citas dziesmas no viņa repertuāra un tika drillēti pieci akordi uz riņķi.Tas vel būtu ok.Bet...

BET tad parādijās Kažas smaidīgais vieplis...Sveiki, es esmu Kaža, es beidzot PATS [OMGOMGOMG] sarakstīju dziesmu un tai vārdus.ES esmu tik stilīgs!Za to, pirms sava uznāciena viņš centās uzkurināt publiku un aizskatuvē sāka bļaut ''YEAH!'' u.t.t. buļļkakas.Dziesmas teksts bija kaut kas: ''ieskaties man acīs un redzēsi sevi''...es to atceros tāpēc, ka gribēju nokliegties ''tad atver tās, faggot!''.Jo kā jau parasti mazais, ar Napoleona sindromu slimais cilvēciņš dziedot bija tik ļoti sevī iemīlējies, ka acis turēja ciet visu laiku dziedāt...

Pēc tam bija kaut kāda kaka, kas saucas Otra Puse, or some other shit...Solists kustējās tik faggotiski, ka abi ar māti sākām smieties un atdarināt viņu.

Pēc tam vel viena grupiņa, kur basģitārists bija īsts virtuozs...Spēlēja vienu noti uz vienas stīgas.

Citiem vārdiem KAKA/LAA pasākums sūkāja pinpi.Ejiet trzt žīdi.