WE STILL BELIEVE

Eastside, westside, genocide

Ir nedēļas vidus, bet es tik un tā varētu pastāstīt kā man gāja brīvdienās.

Viss iesākās 5dien, kad aizbraucu uz cēsīm.Satiku mīļoto.Ieradās māsiņas ar absintu.Tika pamalkots.Tika aiziets pēc viena nullpiec.Ballīte turpinās...Es kļūstu par lopiņu...Guļu uz ielas un skatos zvaigznēs, pōzēju sēžot uz žiguļa ar gurķi u.t.t. the usual stuff...
-...Tev viss kārtībā?
-...Jā...tikai atnes bļodu...TAGAD!
Rezultātā es parubos ar visām drēbēm un mīļotā guļ man blakus guļammaisā.
Nākamajā dienā dzimst plāns vakarā iet uz fonoklubu un klausīties ''Nekvalitatīvas mūzikas pasākumu''.Tā arī darījām.Es, Pata, Justīne devāmies baudīt mēslu.TAS BIJA LIELISKI!Tik nekvalitatīva mūzika.Pilnīga miskaste, kas robežojas ar ausu izvarošanu.Bomžroks, tucinieki, divi čaļi ar ģitārām [kuri dziesmu lirikas lasīja no lapas [kuri bija tik lieliski, ka dabūju autogrāfu [VLAĢIKS]]], dubdesa, kaut kas klausāms [grupai klāt nāca un teica, ka viņi spēlē pārāk kvalitatīvi] un tad bija jau pilnīga miskaste.Lai gan varbūt pietrūka spēku, jo no desmitiem līdz trijiem rītā klausīties kaut ko tādu ir grūti.
Tālāk mājupceļš pa izmirušu pilsētu un ziemas noskaņa.

Patīkamas brīvdienas

( narkats, kurš bija zem ripām un lēkāja riņķī ar trulu skatienu un pavērtu muti, kad mūzika jau vairs neskanēja...nevarēju nenobildēt...lol...garš lj kats...man iepatikās. )