WE STILL BELIEVE

tad nu 5dien biju vienīgais, no čaļiem, kurš bija normāli izgulējies...
nebiju gaidījis, ka no rīta jau būs tāds karstums.ap deviņiem jau mežaparkā mirām nost.bezvējš.saule tieši sejā.un sasvīduši ķermeņi pa perimetru vairāku stundu garumā [a jūs domājāt, ka jums bija grūta 5diena].un protams...gandrīz 13 štukām dziedātāju nav viegli noturēt uzmanību.sākās laistīšanās ar ūdeni un lidmašīnu lidināšana...mēs uzgavilējām, katram, kura lidmašīna aizlidoja tālu un vienreiz pat estrāde pieprasīja kādas lidmašīnas autoru...toties ūdens bija atvēsinošs un vienā brīdī, kad sākās vistrakākā laistīšanās, viena no organizātōrēm [ar kretīnisku balsi] iesaucās- ES TEVI REDZĒJU!Bet labs mēģinājums.
ieradās kretīniskā skolotāja un visa jautrība izbeidzās...uzreiz visam kolektīvam morāle ieiet mīnusos...a tik un tā aizgājām uz veikala pēc alus...pēc tam sēdējām uz mola un dzērām alu.klāt pienāca krievs...nu.tiešām krievs.gados un skūts.vārdā Petrovičs.uzsāka ar mums sarunu.parunājāmies par dzīvi.viņš vel ieleca nopeldēties...un lai tiktu ārā no ūdens un paaugstinājuma uzgūlās uz vēdera un kustējās kā ronis...that wuz funneeeeh!
čaļi, kuri nebija izgulējušies mēģināja vel pagulēt...tajā brīdī es biju nomodā un mēs ar viesturu ierēcām, cik tas būtu smieklīgi, ja tagad sāktos parāde un viņi nevarētu pagulēt...un guess what...ārā sāka maršēt orķestris.ak dievs!es sen tā nebiju smējies!brutāli līdz asarām.
bet vakarā ģenerālmēģinājums bija normāls.protams skudriņu armija maršēja pie visām spēka dziesmām.sanāca sēdēt uz trepēm, saspiestībā [interesants fakts...pa visiem mēģinājumiem esmu sēdējis tik daudzās vietās...tad vidū, kur vajadzēja stāvēt...tad pie pašiem tenoriem...tad uz trepēm...].dižais sōlists Kaža sajauca savu tekstu...kroplis...un orķestrim ejot prom estrāde gavilēja ''ej prom!'', kas man izklausījās pēc ''sieg hail''...un visi arī rokas līdzīgi kustināja...miniet, ko es saucu...
starp citu...ienīstu Baltiņu... -smaidiet!jums acīs ir prieks!jūs esat laimīgi!kāpēc augšā nav kustības?!
ejtakštu dirst!
pēc ģenerālmēģinājuma nah uz skolu...gulēt...vel iegāju dušās, kurās apmetums no griestiem krita nost un garderobē mazs puisītis izģērbjoties runājās pats ar sevi...nē.tas nebija dīvaini!
un vakardien tikai dabūjām normāli izgulēties...līdz septiņiem.wooohooo.paēst...un tad vel mēģināju pagulēt, bet visu laiku kāds kaut kur gāja un kaut ko darīju...gulēju uz grīdas un mēģināju vel minūtīti pagulēt.
gājiens...mani rādīja tv kastē...fap fap fap.bet tā gājiens likās par īsu un cilvēki par atturīgiem...nu.tobiš.dziesmu svētki.tu ej gājienā...tev ir labs noskaņojums.tev uzsauc sveicienus.tu atbildi ar gavilēm.aber lielākā daļa publikas tik un tā skatās ar akmens cietiem ģīmjiem...nu cum on!un kad viņiem uzsauc - sveiciens skatītājiem!, visi tikai tā...meeh.un turpina ar akmens cietiem ģīmjiem pēc tam stāvēt...bet gan jau visiem stāstīs, ka sajutuši svētku prieku!
izdomājām arī situāciju...
-SVEICIENS DAUGAVPILS KORIM!
-...što?!
pēc tam apakaļ uz skolu...daudz brīva laika, kas tika nosists lidinot pa istabu lidmašīnas...ļoti aizraujoši...bļe.savācu mantas.saģērbos.sazvanījos ar senčiem.viņi savāca manas mantas un braucām meklēt skolu, kurā uzturējās mīļotā.skolu tā arī neizdevās atrast...toties kādas trīs reizes sanāca pastāvēt pie Sarkandaugavas sliežu pārbrauktuves...ko tik daudz vilcienu var braukt?!un tad vel kamēr atradām mežaparkā kur noparkoties.pēc tam ļoti raitā solī devāmies stāties ierindā...Patai vel bija jāsaģērbjas tērpā...tāpēc šķīrāmies...un tad sākās.rinda sāk kustēties uz priekšu...jau kāpjam augšā pa trepēm...un...BĀC!mums nav vietas...protams...parādijušies, kori, kas nav bijuši uz mēģinājumiem...protams viņi ir salīduši citiem vietās...un arī tas, ka Baltiņš nepareizi skatītājiem sarēķinājis vietas.viens cilvēks nav 29 cm!bļeģi...bet tas bija vienīgais, kas nosita garīgo...neko.dabūju stāvēt pašā aizmugurē pie kolonas.
dziesmas bija pure spēks...vismaz pie basiem [tas jau pohuj, ka pēkšņi vienā brīdī es sev kreisajā pusē sadzirdēju tenorus, kuriem tur nu 100 punkti nevajadzēja būt, jo es stāvēju pašā vidū...un basiem vajadzēja būt krietni vairāk par pusi...].pie Gaismas pils [cik noprotu mani rādija kaut kur ekrāna stūrī...bet par to nez.rīt noskatīšos.] skudriņas pa muguru, pie Latvju zeme vaļā stāv tāpat, pie Ai bāliņi acīs asaras...aber Ereņštreits vairs nevar diriģēt.visas dziesmas, ko viņš diriģēja pielaida kļūdas...ritms negāja kopā ar orķestri un Pēc lielās balles skanēja pēc miskastes.kopumā jau spēks, par kuru vel šodien varu daudz ar visiem pārspriest...
un pēc Manas dziesmas sākās theh haoss!šļakstīšanās ar ūdeni, ka daži čaļi bija tik slapji, ka izskatījās kā no dušas...bet ok...tādu ālēšanos norakstīsim uz emocijām...vienīgi sajutos stulbi...pēc pēdējās dziesmas visi sāka dziedāt Bēdu manu lielu bēdu...nu sajutos es dīvaini, ka vienīgais sāku viņu dziedāt daudzbalsīgi...profesionālais stulbums kā sacīt...un skumji bija tas, ka ļauži pat Pūt vējiņi nenodziedāja...nu...damn!
pēc tam nebija noskaņojums palikt un dziedāt...jau iepriekš biju sarunājis, ka braukšu uzreiz pēc koncerta mājās un ar mīļoto pasvinēsim 2 mēnešus un to, ka viņa uz kādu laiku pamet latvju zemi...tāpēc arī neko sevišķi neskumu, ka ātrāk braucu mājās.biju uzkrājis prieku un visu pārējo.

offtopiki...
Mēs skaitījām Daiņa feilus...beigās laikam palikām pie 8, bet man liekas, ka viņam bija krietni vairāk...sākot ar to, ka viņš mūs uzmodināja no rīta un beidzot ar to, ka nemācēja uzrakstīt: ''Tas ir Jāņa''...un protams viņa teksts...
-kā jūs pamanat, ka es tā feil...bļe!
mēs ievērojām čali ar smieklīgu vārdu, kurš tā arī izskatījās...Silvestrs Pankoks.
Ar viesturu skaitījām džindžerus...beigās viņš uzvarēja ar 18:15...vai kaut kā tā.
man patīk, ka cilvēki man prasa, kuru balsi es dziedu un tad es uz viņiem paskatos, itkā viņi būtu idioti...

ai...rezumējot.ļoti labi aizvadīti svētki, kas uzlādēja ar pozitīvām emocijām...protams pietrūka roberta...protams vairāk laika vajadzēja pavadīt ar lielisko Patu.bet kopumā lieliskas dienas...

paldies par uzmanību!