WE STILL BELIEVE

Tātad...man tagad ir negaidīti iekritis brīvais laiks [jo visi ir žīdi un nevarēja pateikt, ka kaut kur brauc uz kaut kādu pasākumu[kaut viņi saslimtu ar sifili un nomirtu]] un varētu pastāstīt par pēdējām dienām.

Vakardien vakarā izbraucām.ieradāmies un kādas 15 minūtes pirms desmitiem skrējām meklēt veikalu...protams.šink!salieku somā vienu četrpaku un vel divlitreni.tā kā klasesbiedram nebija maisiņa paņēmu arī viņa četrpaku...un protams.pie durvīm...
-atvainojos jaunais cilvēk...vai varētu parādīt somu,- skanīgi ierunājās policists...
-protams!
Parādu somu.vārds pa vārdam...tiku cauri ar mutisku brīdinājumu...bet alus tik un tā pēc tam izdevās ienest iekšā...neprasiet kā...
Pēc tam vakarā spēlējām basketbolu un nodarbojāmies ar visādām citām stilīgām aktivitātēm...protams arī kārtis.
Un...šorīt...ap pieciem dainis pieceļas...
-eu!veči...jāiet ēst!
-bļe!aizveries kretīn, vel ir stunda laika!
Tad no šorīt izliju, jo viss jau nevar sākties laicīgi...
Satiku mīļoto un vel dažus sen neredzētus ļaužus.
Un tagad piesmiešu klasi kurā guļam