tā ir tāda labsajūta - ielūkoties pulkstenī un secināt, ka ir jau pāri trijiem, bet ārā vēl saulīte spīd. šādās dienās atceros tos laikus, kad vienkārši stundām ilgi staigāju apkārt vērojot cilvēkus, pasauli un visu ko pamanīju. atceros tos laikus, kad gleznoju visu ko redzēju. laikam šo stāvokli sauc par nostaļģiju, bet man tas viss sāk pierūkt. otas, krāsas, labi smaržōjošs papīra ar tām īpašājām rieviņām. kaltētu ziedu smarža un tas dvēseliskais siltums, ko visā tajā ielikt. es laikam tiešām kādu laiku biju auksta un bezsirdīga. mani bija nomākusi vienaldzība. bet šodien laikam bija tās lūzuma punkts. parādījās emocijas, kuras nav tieši centrētas uz cilvēku/iem, un īstenībā ir samākslotas vai izdomātas.
*ja šovakar nebūtu jāskrien mājās [man ir apnicis tas nemitīgais skrējiens] es labprāt dotos uz kādu labu mākslas izstādi un pēc tam lēnā nesteidzīgā pastaigā gar krastmalu vai arī virzienā uz kādu mazu, ōmulīgu iestādīti [šajā kontekstā neder vārdi krogs/bārs] kur lēnām pamalkot labu kafiju vai ko nedaudz reibinošāku. iespējams es tur iepazītos ar kādu vai kāds iepazītos ar mani. un vakara noslēgumā es varētu mēģināt piezvanīt vienam no savas dzīves liktenīgajiem vīriešiem un doties pie viņa uz mājām lai mīlētos līdz spēku izsīkumam.
/sapņot nav aizliegts nevienam./
*ja šovakar nebūtu jāskrien mājās [man ir apnicis tas nemitīgais skrējiens] es labprāt dotos uz kādu labu mākslas izstādi un pēc tam lēnā nesteidzīgā pastaigā gar krastmalu vai arī virzienā uz kādu mazu, ōmulīgu iestādīti [šajā kontekstā neder vārdi krogs/bārs] kur lēnām pamalkot labu kafiju vai ko nedaudz reibinošāku. iespējams es tur iepazītos ar kādu vai kāds iepazītos ar mani. un vakara noslēgumā es varētu mēģināt piezvanīt vienam no savas dzīves liktenīgajiem vīriešiem un doties pie viņa uz mājām lai mīlētos līdz spēku izsīkumam.
/sapņot nav aizliegts nevienam./