sapņu pils.

Vispār jau mātes mīlestība atnāk ātrāk, tāpēc ka tas mazulis ir jāiznēsā - ar viņu aprod, ar viņu rēķinās, par viņu jūtās atbildīgi un tas viss veido mīlestību. Tēvi bērnus neiznēsā - viņi zina, ka vēderā ir bērns, kas ir daļa no viņa un tad vienā dienā tas bērns parādās (piedzimst) un visa viņa dzīve mainās - kā ar kājām gaisā. un pamazām arī vīrietis pie bērna pierod, viņš ar bēnu rēķinās, rūpējās, jūtās atbildīgs, tā rodas arī tēva mīlestība. Arī bērns piedzimstot nevienu nemīl - viņš no visiem ir atkarīgs, ap kādiem 5-6 mēnešiem viņš sāk saprast, ka mamma ir mamma, un tētis ir tētis, abi iespējams vienlīdz svarīgi un mīļi. Ja kaut kas puikam sāp, viņš nāk pie manis, bet mājās tomēr visvairāk gaida tēti. Un tētis ir tas, pie kura prasās opā, ar kuru vislabāk spēlējas, toties es esmu tā, kas tiek saukta,kad jāiet gulēt, tieku vilkta aiz rokas, ja ir kas ieplānots :)
Un es zinu, ka arī vīrs par puiku uztraucas tikpat ļoti, cik es - un tā nav liekulība, tā ir attieksme, jūtas pret līdzcilvēku, pret savu bērnu.