sapņu pils.

Tātad šīsnedēļas brīvo dienu plāns arī sastādīts un izklausās apmēram tā: piektdienas vakarā pēc darba doties mājās un izsildīt savus sāpošos kaulus un muskuļus kārtīgā pirtī ar visiem krēmiņiem un mediņiem. pēcāk kārtīgi izgulēties, lai no rīta varētu celties un nedaudz pavākt māju, pamīļot bērnu un vajadzības gadījumā parosīties iknedēļas mežadarbos, kuriem gan man laika diezin vai būs. tad jau pulkstenis rādīs apmēram pusdienslaiku, kas nozīmēs, ka jālien dušā un jāsāk taisīties uz Rīgu. Jāpagūst iztaisnot mati, septiņas reizes pārģērbties un sadusmoties par to ka nav ko vilkt mugurā. Tad vēl jāpiepindzelē aces un lūpas. un tad jau būs iegūts apmēram tāds paskats, ka drīkst iet ārā no mājas. Rīgā protams vēl jāizdomā dāvana ko dāvināt vienam no labākajiem draugiem, bet ņemot vērā ka viņš ir vīrietis tas varētu sagādāt zināmas problēmas. Tad jādodas jau laicīgi ciemā pie šamēja, jo mana labā sirds jau kā vienmēr apsolījusi piepalīdzēt galdaklāšanas un salātiņsmalcināšanas darbos. Kamēr tas viss tiks apdarīts vakars jau arī būs klāt. Tad vien atliks apcelt glāzi par jubilāru un atvadīties no skaidrā prāta. Nenoliegšu, ka šī varētu būt viena no patīkamākajām nedēļas nogalēm, jo satikšu ļoti daudzus sen neredzētus cilvēkus, bet no otras puses ierasties vienai, ja ielūgums adresēts divām personām laikam nav tas patīkamākais.