sapņu pils.

nedēļas nogale bez cibas bij diezgan mokoša. ik pa laikam iemetu aci, moš ka tomēr strādās. bet nu ņikā. enīvej, būtu tik gaudusies par netaisno dzīvi. par to kā es ar cirvi rokās joņoju pa mežmalu un grāvi tīrīju. bet vismaz jūtos varena, ka kaut ko tādu spēju. pagaidām visi locekļi ar ir klāt, bik labā roka sāp/tirpst un pārējie muskuļi reaģē uz jeburu kustību. bet esmu dzīva.