sapņu pils.

šampanieti vēl dabujusi neesmu. sēžu mājās pie mātes un apcerīgi gaidu mirkli kad no manas klausules atskanēs labi zināmais *jums zvana..*
ir cerība. vēl ir cerība doties tautās un apgāzt kādu klubu ar savu pāriplūstošo enerģiju, kas uzņemta vakarnakts laikā. moš nokāpt līdz veikalam paķert kādu pudeli viskija un vienkārši gremdēties domās par to cik mana dzīve kļuvusi skaista?
ā, jā.. mīļotajam vīrietim rītā uz darbu, tāpēc šodien visu dienu šamējais gulēja [nu pāgajušonakt nasanāca mums pagulēt] bet vakarpusē jau bij` nolēmies kaut kur doties. un bez manis. laikam jau tā vajag. pārāk ātri jau tā viss ir noticis.
jā un ja vēl tā labi padomā - gribu bābiešu vakaru. ar karstvīnu & šņabi, asarām, matu un nagu krāsošanu, vīriešu aprunāšanu un tizlām klačām.
un vēl, šodien es daudz muldu :)