sapņu pils.

šodien niknums no manis spraucas ārā pa visām vīlēm. es atkal jūtos, kā būtu ieskrējusi ar pieri sienā. es eju pie tevis katru reizi, bet tev vienmēr izdodas izvairīties. laikam jau tev tas asinīs. tāpat kā taviem vecākiem. moš, iedzimtība?
es jūtos tā it kā man atkal gabals no manas jau tā neesošās sirds būtu izrauts. tev izdevās. ar dažiem vārdiem. ar vienu peles klikšķi.
varbūt labāk man izdzēsties no draugiem? neredzēt katrus tavus jaunos brunčus? tavas baudkārās kuces, kuras tevi ir gatavas ievilkt dajebkur, tikai tāpēc, ka tu esi tāds, kāds tu esi. tu netēlo.
tu tēlo tikai mirkļos kad esi man blakus. tāpat kā arī es tēloju. mēs tēlojam ideālo ādamsu ģimenīti, lai bērns domātu, ka viss ir kārtībā. vai to visu tu viņam novēli visu turpmāko dzīvi? vai tu esi gatavs tēlot šo teātri turpmākos n-tos gadus?
vai varbūt šī ir tā reize, kad tu aiziesi pa visam? nejauksi galvu man un bērnam?
nestāstīsi vairs tos saldos melus, kas mums ļauj ticēt, ka pienāks tāda diena, kad tu spēsi parūpēties vismaz par bērnu, ja ne par mums abiem? nemelosi, ka tā ir bijusi pēdējā reize, kad tu pazūdi uz mēnesi, vai ilgāku laiku?
ja jau tu esi tik vājš, tad ej. ej un neatgriezies. neatskaties. izdzēs mūs no saviem draugiem, iedzēs mūsu telefona numurus un adreses. ja nevari, tad pasaki, lai to izdaru es. lai sakrāmēju mantiņas un pārvācos dzīvot uz aļasku. un vietu, kur tu mūs vairs netraucēsi. jā, bet tu jau zini, ka esmu pārāk vāja, lai to izdarītu. ka es biju tā, kas teica, ka nekad neliegšu tev tikties ar bērnu. ka būšu tā, kas gaidīs.
man vairāk nav spēka. es vēlos mieru. naktīs gulēt un sapņot, nevis murgot. dienās mīlēt, nevis sērot. mieru. tikai mieru.
mieru, kas pieder tikai diviem. man un bērnam.
mieru, kas pieder tikai trijiem. man, bērnam un kādam.