| Burgundijas princese |
5. Okt 2007|01:56 |
Vakar (t.i., trešdien - noskatīšanās, nevis pirmizrādes dienā), starp citu, noskatījos "Ivonnu, Burgundijas princesi" iekš Dailes teātra. Režisors - Romans Kozaks; principā - no Krievijas.
Nedaudz kaitināja tas, ka teksts bija papildināts (un nevis saīsināts!), turklāt lieki un ne pārāk veiksmīgi. Dažkārt epizodes, kas lugā un gan jau arī citos iestudējumos rit raiti un strauji, izrādē nevajadzīgi tapa vilktas garumā, nekaunīgi liekot ilgoties pēc ainas beigām. Var arī sūkstīties par teksta interpretāciju, uzskatot to par vienpusīgu, bet, tā kā luga šādu interpretāciju pieļauj un vispār jau īstenota tā bija gana ok, šajā sfairā man šoreiz iebildumu nav.
Kas toties uzteicams: izcila scenogrāfija (nejokojos, točna izcila), izcila skaņa (t.i., atrastā mūzika un rotaļāšanās ar aktieru balsīm), vairākas emocionāli ļoti spēcīgas epizodes, viens - ko tur liegties - izcils aktierdarbs (neteikšu, kā - tāpat jau kritiķi to skandēs vienā laidā). Varbūt vēl kas.
Vārdu sakot - iesaku, ir vērts. |
|