| Man nepatīk (I) |
[26. Nov 2012|13:18] |
Nē, drīzāk pat j’ai horreur no vietējās paražas sabučoties sasveicinoties, čmok čmok, abi vaigi, turklāt acīmredzot pat iepazīstoties ar pilnīgi svešiem cilvēkiem. Man mocības mēdz sagādāt jau fizisks kontakts pat ar pazīstamiem cilvēkiem, kur nu vēl šādi. (Latvijā īpaši briesmīgi bija darbā, kur bija nostiprinājusies hugs and kisses tradīcija, nu, tur kolēģu dzimumdienās utt.) Dažreiz varbūt palīdz pietiekama intoksikācija, īpaši apvienojumā ar pienākuma sajūtu, un varbūt tad kādu reizi gadā, teiksim, apskaušanās ar cilvēku, kas nav, atvainojiet par jēdzienu, dzīvesbiedre, var šķist dabiska.
Šajā sakarā, lūk, pienācīgas rīcības protokols.
Persona A: „Labdien!” / „Mani sauc A!” / „U. tml.”
Persona B: „Labdien!” / „Priecājos iepazīties. Mani sauc B.” / „U. tml.”
Persona A: „Sakiet, lūdzu, vai jūs vēlaties apskauties/sabučoties/u. tml.?”
Persona B: „Jā, lūdzu!” / „Nē, paldies!" / „Nē, paldies, tad jau labāk mirt!” |
|
|