Minska šobrīd ir tīrākā Eiropas pilsēta. Tiem, kas grib saprast Baltkrieviju, – tā ir liela Ventspils. Tādā ziņā, ka Ventspilī esošā kārtība var patikt vai nepatikt, bet tā ir prognozējama. To pašu var teikt par Baltkrieviju. Pieļauju, ka Lukašenko Eiropā daudziem krīt uz nerviem, jo nav ļāvis sagraut savu valsti. [..] Otra lieta ir cilvēku noskaņojums. Cilvēki mīl savu prezidentu, mīl savu valsti, un cilvēki ir priecīgi, jo sabiedrība ir sociāli nodrošināta, nav bezdarba, uz ielām nav ubagu, ir pamatīgas sociālas programmas ar domu par valsts un nācijas nākotni. Un cilvēki daudzas stingrās rokas īpatnības ir gatavi pieciest. Viņi uz ielām smaida. [..] Ir daudzi mazie komponenti, kas liecina – tur viss ir kārtībā.

[..]

Esmu dzirdējis, ka liela daļa tā sauktās politiskās opozīcijas veido cilvēki, kuri mēģināja zagt no valsts kases. Tajā brīdī, kad viņus pieķēra pie rokas, viņi kļuva par politisko opozīciju. No malas to ir grūti pateikt, bet personīgi ticu, ka ļoti liela daļa patiesības tajā varētu būt. Nesaku, ka režīms ir balts un pūkains. Bet tas nav tā, kā to stāsta TV Panorāma. Ko es redzu par Baltkrieviju mūsu masu medijos, tā ir sabiedrības mānīšana. Agri vai vēlu ES sabruks un būs daudzas mazas nacionālas valstis. Kā tā bruks un cik smagi tas būs, grūti prognozēt. Tajā brīdī, kad ES bruks, Baltkrievija būs stabila un spēcīga valsts ar spēcīgu nāciju. Tur šī nācijas ideja ir ļoti pamatīga. Totalitārām valstīm pārmet, ka viņu ziņu raidījumi ir ļoti pozitīvi. Ieslēdzot baltkrievu televīzijas rīta programmu, es no viesnīcas izeju labā garastāvoklī. Man ir iedots foršs noskaņojums, un es gribu kaut ko labu izdarīt.

Kāpēc jādomā, ka okupantu izraidīšana uz Krieviju ir viņiem kaut kāds sods? Tas, ka viņi negrib, liecina, ka tie gluži vienkārši neapzinās, ka atgriešanās dzimtenē ir laime.