(No ļ. cien. Oļģerta Ziļicka viedās un satriecoši lieliskās grāmatas "
Aj, vēl nedaudz:
"..dzīvas palika tikai divas nelielas ģimenes, no kurām 12624. g. p. m. ē. (624 gadu laikā) izauga tikai trīs jaunas ģimenes, kas ar lielām grūtībām saglabāja savus bērniņus.
Tā bija visu baltu vecmāmiņas Sindas vecāku ģimene.
Viņi gāja pret dienvidaustreni un nonāca Doņecas augstienē, kur tek Piena upe." (
Te)
"Pēc mūsdienu kalendāra Māra pēc teikas esot dzimusi 12602. gada 3. maijā (Ziedu mēneša pirmās savaites ceturtā dienā), kad koki un puķes tiešām bija pašā plaukumā un ziedos, valdīja Vērša zvaigznājs, kālab baltu ciltīs, kurās daudzināja Latu un Māru, par Raganām un Krīviem varēja kļūt Vērša zīmē dzimušie mazbērni.
Māra kā Laimes māte jeb dažkārt Zemes māte senlatviešu (latgaļu) panteonā bija zemes un pazemes valdniece kā Vēdu Aizmūžu Ūdeņu Māte, gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem visā cilvēka mūža ritējumā. Māra noteica cilvēku un dzīvnieku, sevišķi govju un vēršu dzimšanu un miršanu, piešķīra tikumu, auglību, svētību cilvēkiem, mājas dzīvniekiem, druvām, sētām un mājām. Viņa parādījās cilvēkiem lāču mātes, vilka, stirnas, briežu mātes vai raibas telītes izskatā. Dzīvoja pie ūdeņiem, kālab viņas vārdā nosauca jūru." (
Te)