| * |
[Feb. 18th, 2011|01:38 am] |
|
Manu nomocīto miesu klāj manas lūpu krāsas nospiedumi. Par tavām plaukstošajām rētām liecina vairs tikai mani asiņainie pirksti. Nosalušajās rokās tavs saplēstais krekls. Uz kakla, ka pieburti smeldz tavi zobu nospiedumi. Mātos kā sagūstīti jūtami trausli pirkstu pieskārieni. Plaušas pārpildītas ar tavu dvašu. Rīklē iespējams jūtu tavu lūpu garšu. Ausīs čukst strauji sirdspuksti. Bet vel aizvien man kaut, kas nepietiek. |
|
|
